11. AUGUSTA 2010 g.
JAUNS PIEVEDUMS!!!
"Saņemts no citiem."
"Mākleri ir kļuvuši par lupatniekiem."
"Second hand" veikalos pirkumi pārdomātāki
|
Lietotais apģērbs un izmantotais tekstils
|
|
Eksporta un importa apjoms Latvijā par 2008. gada 8 mēnešiem (tūkst Ls)
|
|
Imports
|
|
Lielbritānija
|
1850.9
|
|
Vācija
|
315
|
|
Kanāda
|
283.5
|
|
Lietuva
|
272.4
|
|
Beļģija
|
195.8
|
|
Nīderlande
|
184.4
|
|
ASV
|
156
|
|
Somija
|
116.8
|
|
Itālija
|
927
|
|
Igaunija
|
51.4
|
|
Islande
|
16.7
|
|
Norvēģija
|
10
|
|
Dānija
|
7.4
|
|
Šveice
|
5
|
|
Polija
|
4.8
|
|
Īrija
|
4.3
|
|
Krievija
|
1.3
|
|
Austrālija
|
1
|
|
* šeit ietilpst arī produkcija, ko ieved kā apstrādei, tā arī pārdošanai
|
|
Eksports*
|
|
Baltkrievija
|
361
|
|
Benina
|
98
|
|
Krievija
|
78.2
|
|
Zambija
|
54.3
|
|
Togo
|
20
|
|
Kenija
|
17.6
|
|
Pakistāna
|
12.8
|
|
ASV
|
4.5
|
|
DĀR
|
3.3
|
|
Ukraina
|
2.6
|
|
Mongolija
|
1.8
|
|
Kanāda
|
0.7
|
|
*bet šis skaitlis veidojas tikai no uzņēmumu produkcijas, kuri apstrādā lietotus apģērbus
|
|
Lupatas, izmantotie tekstila ražojumi* (tūkst. Ls)
|
|
Eksports
|
|
Igaunija
|
86.3
|
|
Baltkrievija
|
43.1
|
|
Krievija
|
19.8
|
|
Nīderlande
|
11.7
|
|
Somija
|
5.2
|
|
Spānija
|
3.9
|
|
Portugāle
|
2.8
|
|
Rezerves tirdzniecībai ar trešajām valstīm
|
2.6
|
|
Šveice
|
2.1
|
|
Malta
|
1.7
|
|
Grieķija
|
1.4
|
|
Lielbritānija
|
1.4
|
|
Slovākija
|
1.4
|
|
Lietuva
|
1.2
|
|
Vācija
|
1
|
|
Itālija
|
0.7
|
|
*tās ir tekstilrūpniecības un citu ražotņu atbiras, kā arī lietoto apģērbu šķirošanas produkts
|
|
Avots: CSP LV 2008. gada septembra dati
|
|
Saņemts no citiem.
Marija Kugele, marija.kugele@bb.lv
fotos: Sergejs Samulenkovs
Krīzes apstākļos apgrozījums nesamazinās tikai tiem veikaliem, kuri tirgo lietotas preces. Latvijas vidējais iedzīvotāju slānis, pārvarējis derdzīgumu, dodas „saprātīgi tērēt naudu” lietoto apģērbu veikalos.
Shēma
Firmas, kuras specializējas lietoti apģērbu savākšanā, Rietumos ir diezgan bieži sastopamas. Dažās vietās, piemēram, Skandināvijā, iedzīvotājiem ir izdevīgāk aiznest nevajadzīgo apģērbu aiznest uz speciālo konteineri nevis maksāt par atkritumu aizvešanu. Bet biežāk, kā, piemēram, Lielbritānijā, tas notiek, izmantojot labdarību. Savācējs - uzņēmums no sabiedriskām vai citām bezpeļņas organizācijām, piemēram, no slimnīcām, pērk licenci. Pie tam tā nebūt nav lēta, bet gan izmaksā vairāku simt tūkstošus sterliņu mārciņas.
Savākto apģērbu apstrādā ar ķimikālijām, nereti sašķiro, bet pēc tam sapako. Tālāk to pārdod eksportētājiem–vairumtirgotājiem (pēc svara), bet peļņas daļu ieskaita organizācijas, kura pārdeva licenci, kontā.
Mūsdienu lietoto apģērbu savācēju loms ir atkarīgs no rajona, kurā atrodas uzņēmums, - vai tas ir nabadzīgs vai bagāts, kā arī no sezonas un pat mentalitātes. Piemēram, Lielbritānijā apģērbu būtībā nēsā vienu sezonu, bet pēc tam labprāt to nodod labdarības vajadzībām. Bet Vācijā ir pieņemts to nonēsāt. Daudz tiek savākts starpsezonā – pavasarī un vasarā, kad cilvēki maina garderobi.
Šķirošana un apstrāde bieži notiek trešās pasaules valstīs. Latvijā arī ir dažas tāda "pārstrādājošās ražotnes", kuras saņem izejvielas no Rietumiem, pie tam produkcija neparādās mūsu tirgu, bet atgriežas atpakaļ ārvalstīs.
Utilizācija ir pilnīga. Zemāko šķiru nosūta uz Āfrikas un Āzijas valstīm. Piemēram, Āfrikā īpaši pieprasīts ir tills – to izmanto kā pretmoskītu tīklu, pieprasīti ir ari šorti un krekliņi. Bet Pakistānā vairāk pieprasīts ir siltais apģērbs. Tomēr galīgas lupatas nosūta uz papildu apstrādi, no tām izgatavo matraču pildījumu, drēbju oderes un daudz ko citu.
Latvija iepērkas Maskačkā
Lietoti apģērbi Latvijā parādījās 1993. gadā. Kā pirmā lietotus apģērbus no Rietumiem pārdošanai ieveda firma Gala. Tā joprojām ir vairumtirdzniecības līdere un, spriežot pēc informācijas Interneta lapā, tai pieder 33% no tirgus. Firmai ir veikalu Second Best un šķirošana cehu tīkls.
Šobrīd ar vairumtirdzniecības piegādēm Latvijā nodarbojas kopumā ap desmit firmām. Firma Teksa tirgo kopš 1994. gada. Tā pretendē uz otro vai trešo vietu tirgū. Patiesībā tās īpašnieks Aleksandrs Lauberts atzīstas, ka par vairumtirdzniecības tirgus sadali lietoto apģērbu jomā ir grūti spriest. Reti kad klienti preci iegādājas tikai no viena uzņēmuma: noliktavu telpas ir izvietotas vienā vietā: Agroapgāda bijušajās telpās Maskavas ielā, tāpēc pircēji var apstaigāt visus un salīdzināt cenas. Pie tam autofurgonus izkrauj, konkurentiem redzot, un ir iespējams aptuveni novērtēt piegāžu apjomus un biežumu.
Tieši no Maskačkas lietotos apģērbus un apavus izvadā pa visu Latviju.
Patiesībā milzīgiem vairumtirdzniecības tīkliem, piemēram, Degas un Humanas, ir pašiem savi piegāzu kanāli. Taču tas ir izņēmums. Lielākā dala Latvijas veikaliņu tomēr iepērkas noliktavā, nopērkot mēnesī no puscentnera līdz pustonnai lietu.
Kopš septembra sākās pieaugums
Lielāko preču apjomu Aleksandrs Lauberts šobrīd iepērk Anglijā un Īrijā. Katru mēnesi divi līdz četri autofurgoni atved 15 tonnu konteinerus. Tirgo tikai vairumā. Ar ko pievelk? „Ar apkalpošanas kvalitāti (smejas). Ar atlikto maksājumu. Daudzas nelielās vairumtirdzniecības bāzes ņem priekšapmaksu, jo citādi nemaz nevar. Mēs noslēdzam līgumu un dodam desmit dienas apmaksai”. Kā arī ar to, ka lielākā daļa noliktavu strādā līdz pulksten trijiem, bet Teksa līdz pieciem: „Mēdz būt patīkami pārķert svešu, aizkavējušos klientu.”
Ir pastāvīgi klienti ar 15 gadu stāžu. Brauc no visas Latvijas. No Daugavpils, Valmieras, Ventspils. Daži pieņemas spēkā un apjomā. „Es atceros kā tīkls Degas īpašnieks brauca un ņēma, sākot no simts kilogramiem,” – noslēpumos dalās Aleksandrs.
Saskaņā ar viņa novērojumiem, Latvijā katru mēnesi aizveras ap 50 lietoto apģērbu veikalu. Un arī atveras ne mazāk, bet pēdējo mēnešu laikā, šķiet, pat vairāk. Un šobrīd noliktavā ir parādījušās firmas, kuras strauji palielina apgrozījumu.
„Pagājušā vasarā bija pārdošanas uzliesmojums, kaut kāds trakums. Mēs nespējām visus apkalpot. Cilvēki pēc precēm brauca pat divas reizes dienā”.
Pēc Jaunā gada viss uzreiz aprāvās. Bet, sākot ar septembri, negaidīti atkal sākās straujš pieaugums. Ir parādījušies ļoti daudz jaunu klientu. Mēdz gadīties, ka dienā atbrauca pat pieci cilvēki, kuri plānoja atvērt veikalus. Daudzi atnāca no cita biznesa. Daži tirdzniecības vietu, no kurienes aizgāja īrnieki, īpašnieki rajonos, nespējot atrast jaunus, nolēma atvērt lietoto apģērbu veikalus, lai telpas nestāvētu tukšas”.
Bizness bez tēriņiem
Tukšs, auksts metāla angārs bez jebkādām ērtībām, izņemot elektrisko apgaismojumu, tikai līdz pusei aizpildīts ar maisiem – septembra buma sekas. Tā izskatās firmas Teksa ražošanas jauda. Apkure nav vajadzīga. Galvenais, lai noliktava būtu sausa. Mitrajos mēnešos, lai apģērbu neskartu pelējums, Aleksandrs samazina iepriekšējā pieveduma cenu.
Lietotā apģērba kilograms pie Aleksandra maksā aptuveni 1,50 lati.
Palaikam angārs mēdz būt pilns un ratiņi ar grūtībām tiek cauri eja vidū. Priekšpusē ir "Īrija", bet aizmugurē - "Anglija". Ja apgrozījums pieaugs, būs divi angāri. Un divi darbinieki - pats Aleksandrs un sieviete – noliktavas pārzine. Bizness ar diezgan maziem tēriņiem.
Aleksandrs pērk maisus ar apģērbiem, tos tad arī pārdod, nezinot, kas tajos atrodas. Tos tā palēnām kā maisus ar cementu, sākot no izejas, iznes, īpaši neizvēloties. Kaķi maisā. Starp citu, tieši tā Aleksandra preci dēvē viņa klienti.
Iepriekš firmā apģērbu šķiroja pēc nosaukumiem un kvalitātes – "Premium", pirmajā un otrajā šķirā. Otro šķiru nekavējoties izmeta vai pārdeva kā lupatas autoservisiem. Tagad no šķirošanas atteicās – dēļ izdevumu samazināšanas. Nekādu atbiru. Mantas sakārto, izkar un piestiprina cenas jau veikalos, kuros tās pārdod pa vienai. Šķirot neizdevīgi izrādījās arī dēļ vēl viena iemesla. Dažādām precēm ir dažāda popularitāte. Žaketes un svārkus, piemēram, vēlāk ir grūti pārdot. Tie līdz Šim guļ statņos angārā, rūpīgi iepakoti, kaut arī Aleksandrs jau pirms gada atlaida šķirotājas.
Tomēr agrāk vai vēlāk tiek pārdots viss, līdz pat apakšveļai un zeķēm. Starp citu, veikaliem tā ir v visizdevīgākā prece. Gabala īpatsvars ir loti mazs. Zīda šaļļu, kas ir visizdevīgākā „prece”, kilogramā varbūt 20-30gabali. Veikalos tās tiek pārdotas par 50 santīmiem gabalā avi pat dārgāk. Tikmēr džinsu kilogramā ir tikai divi pāri, Jo vieglāka prece, jo izdevīgāka tā ir. Tikai kažokādas un ādas izstrādājumi ir izņēmums
Cik daudz apģērba vairumtirdzniecības klientam nāksies izmest, iepriekš paredzēt nav iespējams. Citkārt neko, citkārt pusi. Kaut arī pieredzējis klients pēc viena skatiena uz maisu var pateikt, vai prece ir laba vai slikta.
Tomēr, ja veikala īpašnieks var kaut vai pataustīt maisu, tad Aleksandram jāpērk pilnīgi uz dullo. Vienreiz nācās izmest visas 15 tonnas, kuras bija konteineros.
Lietotajam apģērbam, ko ieved no ES valstīm, muitas nodokli un PVN nepiemēro, bet aiz tās robežām kā parastai precei ar muitas kataloga pozīciju 6309.
Nonēsā paši
Biznesmenis savu preci ciena: „Pateicoties tai, Puse Latvijas ģērbjas pieklājīgi.”.
Pēc Aleksandra apgalvojuma, apģērbs no maisiem ar kvalitāti stipri pārspēj analoģisku apģērbu, ko pārdod mūsu gatavo apģērbu veikalos. „Es pats ģērbjos gan „lietotu apģērbu veikalos”, gan mūsu modes veikalos. Ticiet man, nostrādājis 15 gadus ar apģērbu, es varu pēc taustes noteikt materiāla kvalitāti. Lietas no lietotu apģērbu veikala var nēsāt divas reizes ilgāk nekā tās, ko pārdod Latvija veikalos. Pat ja uz tām ir viena un tā paša ražotāja etiķete.
Pat papīra salvetes, kas iekļuvušas maisos, kalpo ilgāk par pirktajām mūsu aptiekās. Mums viņi ražo trešo šķiru kā trešās pasaules valstīm”.
Neskatoties uz to, ka pieprasījums pēc preces nesamazinās, Aleksandrs perspektīvas vērtē drūmi. Krīze ir skārusi arī valstis-piegādātājas. Cilvēki Lielbritānijā tagad savu garderobi vairs nemaina tik bieži kā agrāk. Piedāvājums samazinās.
Piegāžu grafiks visiem nopietniem britu partneriem ir sarakstīts gadu uz priekšu. Jo lielāks deficīts ir prece, jo mazāka peļņa. Nopirkt preci ir kļuvis grūtāk, bet tās kvalitāte krītas.
Lietotie apģērbi mazumtirdzniecībā
Degas firmas komercdirektors Renārs Strazdiņš norāda, ka mazumtirdzniecības kopējo apgrozījumu ir grūti uzskaitīt, jo lielākā daļa veikaliņu pārdod, apejot kasi. Par firmas ienākumu kritumu nežēlojas, kaut arī pieaugums ir apstājies.
Degas mazumtirdzniecības tīkls gada sākumā no 15 veikaliem palielinājās līdz 22. Firma iegādājās vairākas automašīnas, kuras izvadā apģērbu pa Latviju. Importē no visas pasaules, gan no Eiropas valstīm, gan arī ASV un Kanādas. „Mēs pērkam tikai Creme ("putukrējums")”un Premium klases apģērbu, ar visaugstāko kvalitāti”: stāsta uzņēmējs.
Lielākajā daļā valstu, kuras ir mūsu piegādātāji, lietotu drēbju vākšana ir saistīta ar labdarību. Mēs arī to piekopjam un tas ir mūsu īpašais lepnums. Katru gadu mēs bērnu namiem un pansionātiem atdodam 15 tonnas apģērba. Šīs lietas, kuras neatbilst mūs standartiem, ir ar labu kvalitāti, sliktas mēs vienkārši nepērkam”.
|
Jaunumi
DELFI
www.novonews.lv
www.most.lv
www.ves.lv
www.times.lv
telegraf.lv
www.reitingi.lv
www.bizlaw.lv
www.meeting.lv
xf.lv
afisha.xf.lv
rus.tvnet.lv
www.all-news.net
www.euronews.net
pribalt.info
Online radio
www.powerfm.lv
BBS
Телепрограмма
Телепрограмма
delfi.lv-horoscope
games.inbox.lv
Meklējums
www.google.com
www.yandex.com
MSN
YAHOO
www.rambler.ru
www.draugiem.lv
one.lv
http://torrents.ru
Izziņu informācija
www.zl.lv
www.viss.lv
www.1188.lv
www.1189.lv
Izsludināšanas
www.ss.lv
www.reklama.lv
E-pasts
www.inbox.lv
Laikapstākļi ir Rīgā
www.gismeteo.ru
Tulki
www.translate.ru
www.freetranslation.com
translate.eu
www.acl.lv
Kartes Tulki
maps.google.com
Brauzeri
Download Firefox - Free
Download Opera Browser - Free
Download Netscape Navigator - Free
Internet Explorer 7
Internet Explorer 8
Safari
©"Teksa". Jebkuru materiālu kopēšana vai
izplatīšana bez rakstiskas atļaujas ir aizliegta.
Visas tiesības ir aizsargātas
|
